| Summary: | Mikrovaskulārā brīvo lēveru ķirurģija ir sarežģīta lielu brūču slēgšanas metode. Beta-herpesvīrusi HHV-6 un HHV-7 ir imūnmodulējoši vīrusi, kas bieži konstatējami veseliem iedzīvotājiem. Paši vīrusi reti izraisa saslimšanas pieaugušiem, bet tie var aktivēties situācijās, kad ir nomākta imūnā funkcija. Bieži novērojamā pārejoša subklīniska HHV-6 un HHV-7 aktivācija var radīt nozīmīgus netiešos efektus, kuri, iespējams, ir aktīvas vīrusu infekcijas imūnmodulējošās darbības rezultāts. Latenti persistējoša infekcija var aktivēties imūnsupresijas apstākļos. Audu trauma, pašas ķirurģijas radītais stress un vispārējā anestēzija ir zināmi imūno sistēmu nomācoši faktori, kuri var veicināt pēcoperācijas infekcijas. Šajā darbā tika pētīts, kā divas dažādas anestēzijas metodes - vispārējā anestēzija (GA) un reģionālā anestēzija (RA) - ietekmē HHV-6 un HHV-7 infekcijas aktivāciju saistībā ar kopējā limfocītu skaita un pcrifēro imūnsistēmas šūnu izmaiņām pēc ilgstošām mikrovaskulārām brīvo lēveru operācijām. Statistiski ticama HHV-7 infekcijas aktivācija pēc operācijas saistībā ar statistiski ticamu kopējā limfocītu skaita samazinājumu tika konstatēta tikai vispārējās anestēzijas grupā. Pētījuma dati liecina ka ilgstošas operācijas, izmantojot vispārējo anestēziju, ir saistītas ar biežāku pēcoperācijas limfopēniju, kas ir potenciāls imūnsupresors un, iespējams, veicina HHV-6 un HHV-7 infekcijas aktivāciju.
|
|---|
