Monitoring of Sawfly Populations (Hymenoptera, Symphyta: Hoplocampa Spp.) In Plum And Apple Orchards Using Visual Traps

• Main Authors: Tamosiunas Rimantas, Duchovskiene Laisvune, Valiuskaite Alma
• Format: Article
• Language: English
• Published: Sciendo 2013-08-01
• Series: Proceedings of the Latvian Academy of Sciences. Section B, Natural Sciences
• Subjects: hoplocampa testudinea; h. minuta; h. flava; white sticky traps; orchard pest monitoring
• Online Access: https://doi.org/10.2478/prolas-2013-0020

Hoplocampa minutei (Christ, 1791) (tumšā plūmju zāģlapsene), Hoplocampa flava (Linnė, 1760) (plūmju zāģlapsene) un Hoplocampa testudinea (Klug, 1816) (ābolu zāģlapsene) populāciju izpēte tika veikta 2010. un 2011. gadā Lietuvas Lauksaimniecības un meža zinātņu pētījumu centra Dārzkopības institūta konvencionālajā un organiskajā ābelu dārzā, kā arī konvencionālajā plūmju dārzā, lietojot baltas lipīgās lamatas Rebell bianco. Tika novērotas temperatūru summas, kas nepieciešamas zāģlapseņu pavasara invāzijas prognozēšanai: 120 ± 5 grāddienas ābolu zāģlapsenei, 85 ± 26 melnajai plūmju zāģlapsenei un 95 ± 28 plūmju zāģlapsenei. Tomēr nepieciešami vairāki pētījuma gadi, lai apstiprinātu šīs temperatūru summas. Vidējais zāģlapseņu blīvums izlidošanas laikā bija sekojošs: H. minutei 2010 - 14,8 ± 7,3 zāģlapsenes uz slazdu-1, 2011. gadā - 54,2 ± 35,9 zāģlapsenes uz slazdu-1, H. flava 2010- 13,3 ±5,2 zāģlapsenes uz slazdu-1, 2011. g. - 16,6 ± 6,9 zāģlapsenes uz slazdu-1 un H. testudinea bioloģiskajā dārzā - 2010. g. - 38,3 ± 26,2 zāģlapsenes uz slazdu'1 un 2011 -5,0 ± 2.8 zāģlapsenes uz slazdu"1, savukārt konvencionālajā augļu dārzā 2010. g. - 14,8 ± 8,1 zāģlapsenes uz slazdu-1 un 2011. g. - 9.3 ± 4,3 zāģlapsenes uz slazdu'1. Abām plūmju zāģlapseņu sugām attīstības apstākļi bija labāki 2011. gadā un izplatība gandrīz sasniedza ekonomiskās ietekmes slieksni. Būtiskas atšķirības starp pētījuma gadiem un ābeļu šķirnēm tika konstatētas ābeļu zāģlapsenes populāciju blīvumam, kumulatīvajam slazdos noķerto kukaiņu skaitam izlidošanas laikā, kā arī radītajiem bojājumiem. 2010. gadā ābolu zāģlapsene bija bieži sastopama un izraisīja vairāk nopietnu kaitējumu nekā 2011. gadā, ekonomiskais slieksnis 30-40 indivīdi katrā slazdā tika sasniegts, pateicoties labākiem attīstības apstākļiem. Kaitējums dažādām ābeļu šķirnes atšķīrās: šķirnēm ‘Aldas’, ‘Vitos’ un ‘Rubinola’ augstāks kaitējums novērots organiskajā dārzā, taču būtiskas atšķirības netika novērotas. Konvencionālajā dārzā būtiski lielāks kaitējums tika novērots šķirnei ‘Auksis’.